28.11.2022.
Decision on Ancillary Complaint of the Department of Administrative Cases, case No SKA-1117/2022
Ja atbilstoši Imigrācijas likuma 41.pantam tiek konstatēta ārzemnieka nelikumīga uzturēšanās Latvijā un nav iestājies neviens no minētā likuma 42.pantā noteiktajiem gadījumiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir pienākums izdot izbraukšanas rīkojumu. Līdz ar to secināms, ka minētās normas neparedz iestādei rīcības brīvību, jo tās neparedz iestādei tiesības izvēlēties piemērojamās tiesiskās sekas, proti, tiesības izvēlēties izdot vai neizdot izbraukšanas rīkojumu, bet gan nosaka, ka, konstatējot noteiktu priekšnoteikumu pastāvēšanu, ir izdodams konkrēta satura administratīvais akts. Tādējādi secināms, ka izbraukšanas rīkojums ir atzīstams par obligāto administratīvo aktu.
31.08.2020.
Decision on Ancillary Complain of the Department of Administrative Cases, case No SKA-1263/2020
1. Lietās, kas saistītas ar ārzemnieka izraidīšanu, ir būtiski ņemt vērā cilvēktiesību aspektu. Proti, Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības cilvēktiesību jomā, kas nozīmē to, ka ir rūpīgi jāizvērtē konkrētās lietas apstākļi, lai secinātu, ka, izraidot personu no Latvijas, netiek pārkāptas šīs personas cilvēktiesības. Šāds valsts pienākums ir nostiprināts Imigrācijas likuma 47.pantā, kurā noteikts, ka ārzemnieku neizraida, ja izraidīšana ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
2. Ne Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2.pants, ne 3.pants neparedz valsts obligātu pienākumu nodrošināt ikvienu personu ar dzīvesvietu vai darbavietu, noteikta apmēra finansiālu atbalstu.
Tomēr Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.pants varētu tikt pārkāpts, ja persona no valsts, no kuras atbalsta tā ir pilnībā atkarīga, puses saskartos ar pilnīgu vienaldzību smagas nabadzības situācijā vai situācijā, kas nav savienojama ar cilvēka cieņu.
Personai ir pienākums pietiekami skaidri norādīt uz apstākļiem un iesniegt pierādījumus, kas liecina par reālu risku tikt pakļautam Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. vai 3.panta pārkāpumam. Norādītie apstākļi par to, ka personas pilsonības valstī, personai nav īpašumu un nav radinieku paši par sevi nenorāda uz tiesību uz dzīvību un cietsirdīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpumiem.
